Paplašinātā meklēšana
Meklējam gnu.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (17):
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
- splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
- īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- cemme Dusmas, īgnums.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
- mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
gnu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV