Paplašinātā meklēšana
Meklējam gans.
Atrasts vārdos (31):
- gans:1
- čagans:1
- gāgans:1
- līgans:1
- ļogans:1
- nagans:1
- bālgans:1
- cūkgans:1
- čaugans:1
- ļengans:1
- rūsgans:1
- valgans:1
- zaļgans:1
- zilgans:1
- žulgans:1
- brūngans:1
- melngans:1
- sprigans:1
- šļaugans:1
- virsgans:1
- žļurgans:1
- iegansts:1
- iebālgans:1
- iezaļgans:1
- iezilgans:1
- kardigans:1
- iebrūngans:1
- sārtzilgans:1
- zaļgansārts:1
- zilgansārts:1
- rūsgansarkans:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (57):
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- iebrūns Ar brūnu nokrāsu; brūngans.
- iezilgans Ar zilganu nokrāsu; viegli zilgans.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- atruna Atrunāšanās; iegansts, ar ko atrunājas.
- balsnējs Bālgans, bāls.
- pienains Bālgans.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- cūkgans Cūku gans.
- čagans Čaugans.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans olivīns.
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
- heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
- paldens Irdens, čagans.
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūngans, brūns.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- iebālgans Mazliet bālgans.
- pazils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu; zilgans.
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- melnīgs Melngans, melns.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- erickiņš Neliels dziedātājputns ar rūsgansarkanīgu asti.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
- rūsgs Rūsgans.
- rusls Sarkani brūns; pelēcīgi brūns; brūni pelēks; brūngans; rūsgans.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns vai zaļgans minerāls.
- blāvs Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
- irdens Tāds, kas viegli sairst, sadrūp; čaugans.
- slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
- slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
- šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
- pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
- iebrūngans Viegli brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- zaļgs Zaļgans; ļoti gaiši zaļš.
- sārtzilgans Zilgans ar sārtu nokrāsu.
- žulgs Žulgans.
gans citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV