Paplašinātā meklēšana
Meklējam funkcionēt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (27):
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
- nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
- paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
- noskaidroties Normāli funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- darbaspējas Spējas funkcionēt (par iekārtām, sistēmām u. tml.).
- rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
funkcionēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV