Paplašinātā meklēšana
Meklējam brūce.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (28):
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
- drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- caurums Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
- rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
- granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- vaina Slimība; brūce.
- drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- pušu Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vietā radusies vaļēja brūce.
- atdalījumi Tas, kas atdalās (piem., no brūces).
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
brūce citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV