ārprāts
ārprāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
PiemēriĀrprāta pārņemts cilvēks.
2.sarunvaloda Bezjēdzība; neprāts; trakums.
PiemēriTo darīt būtu ārprāts.
2.1.izsauksmes vārda nozīmē Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
PiemēriĀrprāts, cik viņa ir gara!