ārprātīgs
ārprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ārprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ārprātīgi apstākļa vārds
ārprātība lietvārds; sieviešu dzimte
ārprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
PiemēriĀrprātīgs cilvēks.
- Ārprātīgs cilvēks.
- Ārprātīgs skatiens.
- Ārprātīgi smiekli.
- Viņš kliedz kā ārprātīgs.
2.sarunvaloda Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
PiemēriĀrprātīga doma.
- Ārprātīga doma.
- Ārprātīga ideja.
2.1.Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
PiemēriĀrprātīgs nogurums.
- Ārprātīgs nogurums.
- Ārprātīgs dzīves temps.
- Ārprātīgas dusmas.
- Ārprātīgi raudāt.
Stabili vārdu savienojumiKaut kas ārprātīgs!
- Kaut kas ārprātīgs! — bezjēdzīgs.
3. Psihiski slims cilvēks.