bezjēdzība
bezjēdzība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → bezjēdzīgs.
PiemēriRīcības bezjēdzība.
- Rīcības bezjēdzība.
- Dzīves bezjēdzība.
- Nonākt līdz bezjēdzībai.
2.Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
PiemēriBirokrātiska bezjēdzība.
- Birokrātiska bezjēdzība.
- Runāt bezjēdzības.
- Nevarēt noskatīties bezjēdzībās.