bezkaunīgs
bezkaunīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezkaunīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezkaunīgi apstākļa vārds
bezkaunīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
PiemēriBezkaunīgs cilvēks.
- Bezkaunīgs cilvēks.
- Bezkaunīgie puikas dara pāri mazākajiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
PiemēriBezkaunīga rīcība, izturēšanās.
- Bezkaunīga rīcība, izturēšanās.
- Bezkaunīgi meli.
- Bezkaunīgi smīnēt.
2.Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
PiemēriBezkaunīgs krāpnieks.
- Bezkaunīgs krāpnieks.
- Bezkaunīgi piesavināties cita mantu.
2.1.Tāds, kura saturs ir rupjš, nepieklājīgs.
PiemēriBezkaunīgi vārdi.
- Bezkaunīgi vārdi.
- Bezkaunīgas dziesmas, anekdotes.
- Bezkaunīgi lamāties.