žākle
žākle dsk. ģen. -ļu, s. lietv. vīriešu dzimte, lietvārds
žāklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
PiemēriZaru žākles.
1.1.Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
PiemēriGurķiem sānzari, ziedi un augļi veidojas lapu žāklēs.