žvadzēt
žvadzēt žvadzu, žvadzi, žvadz, pag. žvadzēju intransitīvs, darbības vārds
žvadziens vīriešu dzimte, lietvārds
žvadzoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriĶēde žvadz.
2.sarunvaloda Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
PiemēriBeidz žvadzēt vienu un to pašu!