šļurkstēt
šļurkstēt 3. pers. šļurkst, pag. šļurkstēja darbības vārds; intransitīvs
šļurkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
šļurkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŪdens cauros zābakos šļurkst.