šķīdinātājs
šķīdinātājs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
PiemēriSpirts ir lielisks šķīdinātājs.
- Spirts ir lielisks šķīdinātājs.
- Tauku šķīdinātājs.
- Nagu lakas šķīdinātājs.
- Acetons – krāsas šķīdinātājs.
1.1.Šķidrums (kā) atšķaidīšanai, šķidrināšanai.
PiemēriInjicēt slimniekam asins šķīdinātāju.
- Injicēt slimniekam asins šķīdinātāju.
- Krāsas sastāvā esošais šķīdinātājs.