ņemties
ņemties ņemos, [ņȩmuôs], ņemies, ņemas [ņȩmas], pag. ņēmos atgriezenisks, darbības vārds
1.Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
PiemēriŅemties pa dārzu.
1.1.Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
PiemēriAktieri ņemas uz nebēdu.
2.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
PiemēriViņš ņēmās pētīt, kas motoram noticis.
3.Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
PiemēriVasarā rožu krūms ņemas kuplumā un spēkā.
4.Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
PiemēriVisi, kas ņemas to darīt, uzreiz brīdina, ka diez vai sanāks.