ķerstīties
ķerstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
PiemēriSlīcējs ķerstās ar rokām.
1.1.pārnestā nozīmē Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
PiemēriĶerstīties pēc vārdiem.
2.sarunvaloda Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
PiemēriDzērušais mēģina ķerstīties.