Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriĶeksēt peldošos baļķus.
1.1.sarunvaloda Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt zem skapja paripojušo monētu.
1.2.sarunvaloda Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
PiemēriĶeksēt ievārījumu no burciņas.