vīle2
vīle [vìle] dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Šūtu materiālu savienojuma vieta; šuve.
PiemēriTaisna vīle.
1.1.Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
PiemēriDubultā vīle.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
2.Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
PiemēriIegludināt biksēm vīles.
Stabili vārdu savienojumiBūt slapjam līdz pēdējai vīlei. Izmērcēt līdz pēdējai vīlei. Izmirkt līdz pēdējai vīlei.