vēsmot
vēsmot [vȩ̃smuôt] 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
vēsmojums [vȩ̃smuôjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
PiemēriPāri laukiem un pļavām vēsmoja silts dienvidu vējš.
1.1.pārnestā nozīmē Izpausties (par stāvokli, norisi).
PiemēriPrieks sāka klusi vēsmot sirdī.