Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vienpatnīgs
vienpatnīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vienpatnīga sieviešu dzimte, īpašības vārds
vienpatnīgi apstākļa vārds
vienpatnīgums vīriešu dzimte, lietvārds
Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
PiemēriVienpatnīgs raksturs.