Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzšņākt
uzšņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
PiemēriKaķis uzšņāc un paceļ ķepu.
2.transitīvs Šņācot pateikt (ko).