uzturlīdzeklis
uzturlīdzeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
PiemēriUzturlīdzeklis ar augstu enerģētisko vērtību.
2.formā: daudzskaitlis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
PiemēriMaksāt uzturlīdzekļus savam bērnam.
Stabili vārdu savienojumiPirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.).