uzpūtenis
uzpūtenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Uzputenis.
PiemēriJāņogu sulas uzpūtenis.
1.1.pārnestā nozīmē Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir uzpūtenis.
Normatīvais komentārs:Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus “uzputenis” un “uzpūtenis” ir atzinusi par paralēlformām.