uzmākties
uzmākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos atgriezenisks, darbības vārds
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmākties ceļabiedram ar sarunām.
1.1.Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
PiemēriUzmākties ar rungu.
1.2.Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
PiemēriJa blakussēdētājs uzmācas, pārsēdieties citur.
1.3.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
PiemēriSāk uzmākties odi.
1.4.pārnestā nozīmē Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
PiemēriPriežu stādiem uzmācas nezāles.
1.5.pārnestā nozīmē Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSāk uzmākties nelāga priekšnojauta.