uzmācīgs
uzmācīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
uzmācīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
uzmācīgi apstākļa vārds
uzmācība sieviešu dzimte, lietvārds
uzmācīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmācīgs žurnālists.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzmācīgs jautājums.
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNometni apsēdis uzmācīgs lapsēns.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriUzmācīgs izmisums.
2.Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
PiemēriGriezīga un uzmācīga skaņa.