uzmocīt
uzmocīt [uzmuõcît] -moku, -moki, -moka, pag. -mocīju transitīvs, darbības vārds
1.Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
PiemēriUzmocīt riepas uz diskiem.
1.1.pārnestā nozīmē Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
PiemēriUzmocīt uz papīra dažas rindas.