Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzmirkšķināt
uzmirkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Uzmirgot1.
PiemēriTālumā uzmirkšķina bāka.
2.Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
PiemēriGribēju uzmirkšķināt ar acīm, bet viņš skatījās citur.
2.1.Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
PiemēriPabrauci garām, varēji vismaz uzmirkšķināt!