uzmeklēt
uzmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
PiemēriUzmeklēt īsto atslēgu.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
PiemēriUzmeklēt dienesta biedra radus.
1.2.Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
PiemēriMedību suns zvēru uzmeklē un aiztur.
1.3.Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
PiemēriUzmeklēt vagonā brīvu vietu.