uzklausīt
uzklausīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
PiemēriUzklausīt cilvēku, ja viņam grūti.