uzdvest
uzdvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu darbības vārds; transitīvs
1.Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
PiemēriNo ejas uzdvesa dzestrums.
- No ejas uzdvesa dzestrums.
- Uzdvesa puvuma smārds.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
PiemēriSaules nokaitētais asfalts uzdvesa karstumu.
- Saules nokaitētais asfalts uzdvesa karstumu.
- Mitrā zeme uzdveš valgumu.
- Skurstenis uzdveš dūmu smaku.
1.2.pārnestā nozīmē, transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
PiemēriUzdvest skumju vilni.
- Uzdvest skumju vilni.
- Raksts uzdvesa bezcerību.
- Itin viss uzdvesa ļaunu vēstījošas nojautas.
2.Uzpūst elpu (kādam, kam).
PiemēriVīrietis uzdveš alkohola dvingas pilnu elpu.
- Vīrietis uzdveš alkohola dvingas pilnu elpu.