uzdvest
uzdvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu darbības vārds; transitīvs
1.Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
PiemēriNo ejas uzdvesa dzestrums.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
PiemēriSaules nokaitētais asfalts uzdvesa karstumu.
1.2.pārnestā nozīmē, transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
PiemēriUzdvest skumju vilni.
2.Uzpūst elpu (kādam, kam).
PiemēriVīrietis uzdveš alkohola dvingas pilnu elpu.