uzdurt
uzdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
1.Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzdurt desiņas uz iesmiem.
1.1.Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
PiemēriUzdurt velosipēdam riepu.
Stabili vārdu savienojumiKā uz iesma (uzdurts).