uzdurt
uzdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
1.Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzdurt desiņas uz iesmiem.
- Uzdurt desiņas uz iesmiem.
- Uzdurt gaļas gabaliņu uz dakšiņas.
1.1.Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
PiemēriUzdurt velosipēdam riepu.
- Uzdurt velosipēdam riepu.
- Kaut kur uzdūru kāju, sāp.
- Uz asa zīmuļa uzdūru roku.
Stabili vārdu savienojumiKā uz iesma (uzdurts).
- Kā uz iesma (uzdurts) idioma — 1. Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.2. Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.