uzduļķot
uzduļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
uzduļķojums lietvārds; vīriešu dzimte
uzduļķoties darbības vārds; atgriezenisks
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
PiemēriBagars darbojoties uzduļķo upes ūdeni.