uzduļķot
uzduļķot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
uzduļķojums vīriešu dzimte, lietvārds
uzduļķoties atgriezenisks, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
PiemēriBagars darbojoties uzduļķo upes ūdeni.