Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzdurties
uzdurties -duros, -duries, -duras, pag. -dūros darbības vārds; atgriezenisks
1.Refleksīvs → uzdurt.
PiemēriZivs uzduras uz makšķeres āķa.
2.Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
PiemēriAizejot no lekcijām, uzdurties dekānam.
2.1.Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
PiemēriTumsā uzdurties kādām mājām.
2.2.Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
PiemēriŠķirstot žurnālus, uzdurties kādam rakstam.