uzdurties
uzdurties -duros, -duries, -duras, pag. -dūros darbības vārds; atgriezenisks
2.Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
PiemēriAizejot no lekcijām, uzdurties dekānam.
- Aizejot no lekcijām, uzdurties dekānam.
- Riskēt uzdurties karaspēka patruļai.
- Glābēji uzdūrās pazudušajam ogļracim.
2.1.Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
PiemēriTumsā uzdurties kādām mājām.
- Tumsā uzdurties kādām mājām.
- Mežā uzdurties mazai būdiņai.
- Uzdurties meža ezeriņam.
2.2.Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
PiemēriŠķirstot žurnālus, uzdurties kādam rakstam.
- Šķirstot žurnālus, uzdurties kādam rakstam.
- Grāmatā uzdurties zīmīgiem vārdiem.
- Sekojot jaunumiem, uzdurties interesantiem pētījumiem.
- Īstenojot ieceri, uzdurties tehniskiem šķēršļiem.