uzdabūt
uzdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriUzdabūt baļķi uz ragavām.
2.Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
PiemēriUzdabūt kājā sakaltušās kurpes.
3.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
PiemēriVīru ar grūtībām nācās uzdabūt kājās.