uzdauzīt
uzdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds
uzdauzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.intransitīvs Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
PiemēriUzdauzīt pa durvīm.
- Uzdauzīt pa durvīm.
- Uzdauzīt pa grīdu.
- Uzdauzīt ar dūri pa leti.
2.transitīvs Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
PiemēriKautiņā viņam uzdauzīja aci.
- Kautiņā viņam uzdauzīja aci.
- Krītot uzdauzīju ceļgalu.
- Pierē uzdauzīts puns.
2.1.Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
PiemēriVistas fileju nedaudz uzdauza.
- Vistas fileju nedaudz uzdauza.