Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzdauzīt
uzdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds
uzdauzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.intransitīvs Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
PiemēriUzdauzīt pa durvīm.
2.transitīvs Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
PiemēriKautiņā viņam uzdauzīja aci.
2.1.Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
PiemēriVistas fileju nedaudz uzdauza.