Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sadabūt
sadabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
PiemēriSadabūt biļetes uz koncertu.
  • Sadabūt biļetes uz koncertu.
  • Sadabūt būvei nepieciešamos kokmateriālus.
  • Projektam būs grūti sadabūt finansējumu.
1.1.Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
PiemēriSadabūt kabatā atslēgas.
  • Sadabūt kabatā atslēgas.
  • Sadabūt tīrus palagus.
  • Sadabūt vēl pāris krēslus.
1.2.Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
PiemēriSadabūt kādu, kas māk metināt.
  • Sadabūt kādu, kas māk metināt.
  • Mēģināt sadabūt vēl citus līdzbraucējus.
  • Skolām grūti sadabūt audzēkņus.
  • Sadabūt labu pircēju.
2.kopā ar: "kopā" vai "vienkopus" Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
PiemēriAtkal sadabūt kopā visu mūsu kursu.
  • Atkal sadabūt kopā visu mūsu kursu.
  • Sadabūt vienkopus visus filmēšanā iesaistītos aktierus.
  • Sadabūt kopā visus gleznotāja darbus.
Stabili vārdu savienojumiSadabūt bērnu. Sadabūt galus. Sadabūt galus (rokā, kopā). Sadabūt kopā. Sadabūt rokā.