uzaudzēt
uzaudzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izaudzēt (augus, dzīvniekus).
PiemēriUzaudzēt dārzeņus un kartupeļus.
- Uzaudzēt dārzeņus un kartupeļus.
- Uzaudzēt no kumeļiem zirgus.
1.1.Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
PiemēriUzaudzēt uz kapu kopiņas rāzi.
- Uzaudzēt uz kapu kopiņas rāzi.
- Uzaudzēt uz tenisa laukuma jaunu zālāju.
2.Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
PiemēriUzaudzēt pamatīgu bārdu.
- Uzaudzēt pamatīgu bārdu.
- Uzaudzēt vaigubārdu.
- Uzaudzēt ūsas.
2.1.Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
PiemēriSavvaļas zirgi rudenī uzaudzē garāku un biezāku spalvu.
- Savvaļas zirgi rudenī uzaudzē garāku un biezāku spalvu.
- Trusim jāpaspēj uzaudzēt biezāku pavilnu.
2.2.pārnestā nozīmē Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
PiemēriKā var uzaudzēt tādu parādu?
- Kā var uzaudzēt tādu parādu?
- Mājinieku komanda uzaudzēja ievērojamu pārsvaru.
3.Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
PiemēriUzaudzēt muskuļu masu, apmeklējot sporta zāli.
- Uzaudzēt muskuļu masu, apmeklējot sporta zāli.
- Kā ātrāk uzaudzēt krūšu muskuļus?
- Uzaudzēt taukus.
- Uzaudzēt sev vēderu.