uzairēt
uzairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
PiemēriUzairējam pret straumi atpakaļ līdz apmetnei.
2.sarunvaloda Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
PiemēriVakar biju uzairēt straujūdens trasē.
2.1.Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
PiemēriNākot vilnim, spēcīgāk uzairēt.