uzairēt
uzairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
PiemēriUzairējam pret straumi atpakaļ līdz apmetnei.
- Uzairējam pret straumi atpakaļ līdz apmetnei.
2.sarunvaloda Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
PiemēriVakar biju uzairēt straujūdens trasē.
- Vakar biju uzairēt straujūdens trasē.
- Uzairēju pieaugušo čempionātos.
- Uzairēt, pirms upes sedz ledus.
2.1.Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
PiemēriNākot vilnim, spēcīgāk uzairēt.
- Nākot vilnim, spēcīgāk uzairēt.
- Uzairēt, lai tiktu labākā pozīcijā.
- Krācēs nākas krietni uzairēt.