uzāķēt
uzāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
PiemēriUzāķēt bērnu ratiņu pārsegu.
- Uzāķēt bērnu ratiņu pārsegu.
- Cilpiņu var uzāķēt uz pogas.
- Ēsmu ar nosalušiem pirkstiem grūti uzāķēt.
1.1.pārnestā nozīmē Ieinteresēt, piesaistīt.
PiemēriUzāķēt uz veikalu akciju āķa.
- Uzāķēt uz veikalu akciju āķa.
- Pļāpāšana ar mērķi uzāķēt vēlētājus.