uzaugt
uzaugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu darbības vārds; intransitīvs
1.Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt1.
PiemēriUzaugt uz laukiem.
- Uzaugt uz laukiem.
- Esmu uzaudzis Liepājā.
- Uzaugt mūziķu ģimenē.
- Meitene uzaugusi par skaistu jaunavu.
1.1.Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriOzols uzaudzis klajā vietā.
- Ozols uzaudzis klajā vietā.
- Puķzirnīši uzauguši un noziedējuši.
- Zoodārzā uzauguši melno stārķu mazuļi.
- Baltajam zaķim uzaug ziemas spalva.
2.formā: trešā persona Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
PiemēriUzkalniņam uzaugušas vairākas egles.
- Uzkalniņam uzaugušas vairākas egles.
- Uz resnā stumbra uzauguši māzeri.
- Uz pirksta uzaugusi kārpa.
3.formā: trešā persona Rasties, izveidoties.
PiemēriPilsēta uzaugusi bez plānojuma.
- Pilsēta uzaugusi bez plānojuma.