urdīties
urdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
PiemēriUrdīties un jaukties visās saimniecības lietās.
2.formā: trešā persona Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
PiemēriSmadzenēs urdījās mokoša doma.
2.1.Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriKrūtīs urdījās nemiers.
3.Intensīvi bikstīties, rakņāties.
PiemēriUrdīties ugunskurā.