trāpīgs
trāpīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
trāpīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
trāpīgi apstākļa vārds
trāpīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas precīzi trāpa mērķī.
PiemēriTrāpīgs šāvējs.
1.1.Tāds, kas precīzi ievirzās mērķī.
PiemēriTrāpīga lode.
1.2.Tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs šāviens.
2.Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
PiemēriPolitiķis savos spriedumos bija ļoti trāpīgs.
2.1.Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs un īss izteiciens.