sūtīt
sūtīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
PiemēriSūtīt vēstuli.
Stabili vārdu savienojumiSūtīt sveicienus.
1.1.Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
PiemēriSūtīt īsziņu.
2.Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
PiemēriSūtīt bērnu uz savu istabu.
2.1.pārnestā nozīmē Vērst (izteikumu) pret kādu, ko.
PiemēriViņa ir ragana, kas prot burt un sūtīt lāstus.
2.2.pārnestā nozīmē Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
PiemēriSaule sūta uz zemi siltuma un gaismas starus.
3.Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
PiemēriSūtīt bērnu skolā.
3.1.Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
PiemēriUz olimpiskajām spēlēm tiek sūtīti paši labākie sportisti.
Stabili vārdu savienojumiKā Dieva sūtīts. Sūtīt pie velna. Sūtīt pie visiem velniem.