svērt
svērt sveru, sver, sver, arī sveru [svȩru], pag. svēru transitīvs, darbības vārds
svēriens vīriešu dzimte, lietvārds
svērums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
PiemēriSvērt kartupeļus.
1.1.pārnestā nozīmē Rūpīgi pārdomāt.
PiemēriPrātā rūpīgi sveru, kā rīkoties.
2.intransitīvs Būt ar noteiktu masu.
PiemēriGlāze miltu sver 160 gramu.
Stabili vārdu savienojumiSvērt vienos svaros.