Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sunītis
sunītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → suns.
PiemēriBezšķirnes sunītis.
Stabili vārdu savienojumiKlēpja sunītis.
2.formā: daudzskaitlis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
PiemēriSkriet, spēlēt sunīšus.
3.Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
PiemēriNokarenais sunītis.
Stabili vārdu savienojumiSunīšu ģints.