stāt
stāt stāju, stāj, stāj, pag. stāju intransitīvs, darbības vārds
1.Stāties1; arī apstāties1.
PiemēriStāt kādam līdzās.
1.1.Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
PiemēriNo pārpūles sirds sāk stāt.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
2.formā: nenoteiksme Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
PiemēriSvešiniekam no mugurpuses atskanēja: "Policija! Stāt!"