stacionārs2
stacionārs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
stacionāra -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
stacionāri apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
PiemēriStacionāra apgaismošanas ierīce.
2.Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
PiemēriPilsētas stacionārā slimnīca.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1], tāds, ko veic stacionārā [1].
PiemēriSlimnieka stacionāra izmeklēšana un ārstēšana.
3.Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
PiemēriStacionārs process.
Cilme:No latīņu stationarius ‘stāvošs, nekustīgs’.