spēja
spēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
PiemēriDomāšanas spēja.
- Domāšanas spēja.
- Iztēles spēja.
- Redzes spēja.
- Dzirdes spēja.
- Runas spēja.
- Spēja aktīvi darboties.
- Spēja strādāt patstāvīgi.
- Spējas mācīties.
- Organisma pretošanās spēja.
- Parādījās spējas matemātikā.
- Spēja saņemties.
- Improvizācijas spējas.
- Attīstīt spējas.
- Spēju robeža.
- Izkopt spējas.
- Atmodini savas spējas.
- Atgūt, zaudēt runas spējas.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt runas spējas. Rīcības spēja.
- Atgūt runas spējas — spēt atkal parunāt.
- Rīcības spēja joma: jurisprudence — ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
1.1.Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
PiemēriPersonas spēja dzīvot patstāvīgi.
- Personas spēja dzīvot patstāvīgi.
- Spēja realizēt savas tiesības tiesā.
1.2.Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
PiemēriSpēja lidot un karāties.
- Spēja lidot un karāties.
- Augu spēja ar saknēm aerēt augsni.
Stabili vārdu savienojumiDzīvības spēja.
- Dzīvības spēja — joma: botānika sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
1.3.Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
PiemēriOrganisma pretestības spēja.
- Organisma pretestības spēja.
- Acs lēcas spēja mainīt izliekumu.
2.Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
PiemēriDatoru displeju izšķiršanas spēja.
- Datoru displeju izšķiršanas spēja.
- Bruņu caursišanas spēja.
- Kurināmā degšanas spēja.
- Maza izplešanās spēja.
- Palielināt tiltu caurlaides spēju.
Stabili vārdu savienojumiGaismas spēja.
- Gaismas spēja — gaismasspēja.