Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spēcināt
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
PiemēriVeselīgs ēdiens spēcina organismu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
PiemēriSpēcināt matu saknes.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
PiemēriSpēcinoša upes veldze.
1.3.Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
PiemēriSpēcināt profesionālo izglītību.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
PiemēriSpēcināt savu garu.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
PiemēriSpēcināt pašapziņu.