solīds
solīds -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
solīda -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
solīdi apstākļa vārds
solīdums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
PiemēriSolīds cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSolīda uzruna.
1.2.Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
PiemēriSolīds uzvalks.
2.Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
PiemēriSolīda celtne.
2.1.Tāds, kas izraisa uzticību (piem., par uzņēmumu, pasākumu).
PiemēriSolīds iestādījums.
2.2.Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
PiemēriSolīda teorija.
3.Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
PiemēriSolīds iekrājums.
Cilme:No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus ‘masīvs, blīvs, stiprs’.