slāpētājs
slāpētājs [slâpȩ̂tãjs] lietvārds
slāpētāja lietvārds
1.Darītājs → slāpēt.
2.joma: tehnika; formā: vīriešu dzimte Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
PiemēriSvārstību slāpētājs.
3.joma: tehnika; formā: vīriešu dzimte Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
PiemēriGāzu slāpētājs.