sašķiebt
sašķiebt -šķiebju, -šķieb, -šķiebj, pag. -šķiebu darbības vārds; transitīvs
sašķiebe lietvārds; sieviešu dzimte
sašķiebums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
PiemēriVēja sašķiebts skurstenis.
1.1.Šķiebjot traumēt (ķermeņa daļu).
PiemēriSašķiebt pēdas locītavu.
1.2.Saraukt (seju, tās daļu).
PiemēriSašķiebt pieri grumbās.